Sveiki!
Prieks, ka ieskatījāties sadaļā “Par mums”. Tas nozīmē, ka vēlaties iepazīties tuvāk un saprast – kas, kā, kur un kāpēc rada un ražo aromáma produktus, vai ne?
Pirms sāku, brīdinu, ka šis teksts nebūs standarta misijas, vīzijas un vērtību apraksts, taču, lasot mūsu uzņēmuma stāstu, jūs noteikti sapratīsiet, kas un kāpēc mums ir svarīgi.
Aiz šiem krāsainajiem un smaržīgajiem produktiem stāv Veličku ģimene: gādīgā mamma Giedrė, kura jau kopš pusaudža gadiem interesējas par aromterapiju un rada dabīgu kosmētiku, atbildīgais tētis Remigijus, kuram patīk kvalitatīvi video, radoši dažādu problēmu risinājumi, sportists pusaudzis Arvydas, ar kura dzimšanu 2011. gadā sākās aromáma, un nebēdnīgais Tautvydas, kurš kopš 2017. gada ir spožākā aromáma zvaigzne. Vai ieintriģējām? Aicinām izlasīt plašāku aromáma stāstu!

Pirmā iepazīšanās ar aromterapiju
Kā gan var notikt tā, ka četrpadsmitgadniece ieinteresējas par aromterapiju? Un ne vienkārši par estētisko pusi, kas māca ar ēteriskajām eļļām smaržināt ķermeni, telpas un kosmētiku, bet gan par īsto, terapeitisko aromterapiju (t. i., veselību stiprinošu), kas daudzos gadījumos var aizstāt ķīmiskos medikamentus. Nejaušību nav. Tāpēc nav nejauši, ka pusaudzes gados Giedrei sākās muguras sāpes, un vecāki viņu aizsūtīja pie masieres Janinas.
Tā nebija vienkārši masiere – tā bija īsta holistiskās veselības stiprināšanas speciāliste! Manuālā terapija, akupresūras masāža, ārstniecības augi, tējiņas, uzlējumi un, protams, aromterapija un ēteriskās eļļas. Tieši ar ēterisko eļļu pudelītēm piepildītu koka kastīti Janina parādīja Giedrei jau pirmajā tikšanās reizē.
“Apelsīns – labs garastāvoklim, tas ir dabīgs antidepresants, mana skolotāja saka, ka šis ir šķidra saule pudelītē, lavanda – aromterapijas karaliene, palīdz atslābināties, der visiem, arī tev tā ir vajadzīga, rozmarīns – ak, šis ir ļoti spēcīgs, no tā naktī neaizmigsi, tonizē kā kafija, piparmētra stipri atvēsina un labi iedarbojas uz elpceļiem, brūklenīte – ak, šo noteikti izvēlies, derēs tavai iekaisīgajai mugurai, metilsalicilāts ir lielisks pretsāpju līdzeklis…” – klājot tīru palagu uz masāžas galda, komentēja katru pudelīti Janina.
“Hei, vai esi pazaudējusi runas spēju, bērniņ?” – vicinot plaukstas Giedrei pie sejas, pajautāja Janina. – “Vai dzirdēji, ko jautāju? Kurās sešas ēteriskās eļļas tu gribētu, lai iepilinu tavā masāžas eļļā? Te nav jādomā, izvēlies intuitīvi, bet es jau saskaitīšu, cik no kuras vajadzēs.”
Skanošā Janinas balss atgrieza Giedri no smaržu kosmosa, kurā viņa bija ienirusi, rokās ņemot un ostot pudelīti pēc pudelītes, kur katrā, pēc viņas sajūtām, bija vesela pasaule, atsevišķa enerģija, atsevišķs stāsts. Aromāti bija tik dažādi, katrs ar savu raksturu un enerģiju. Ieelpojot vienu pēc otra, Giedrė domāja tikai vienu:
“Šis ir mans. Pilnīgi mans. Tas ļoti atspoguļo mani. Es varētu visu atlikušo mūžu pavadīt, apskauta ar šādām pudelītēm, no rīta līdz vakaram ostot to saturu un sajaucot kaut ko no tā.”
“Es arī gribu uzzināt par katras eļļiņas iedarbību un iemācīties aprēķināt, cik no kuras un kur jāiepilina, lai šie aromāti palīdzētu cilvēkiem atveseļoties,” – pēkšņi pagriezusies pret Janinu, izteica Giedrė. – “Kur jūs mācījāties, Janina? Jūs pieminējāt kādu skolotāju, kura saules gaismu ir ielikusi apelsīnu eļļas pudelītē.”
“Ahhh, jā, ir tāda Jūratė Kukenienė, pie viņas es apguvu visus šos brīnumus. Viņa īpaši nereklamējas, bet, kas meklē, tas atrod. Zini, bērniņ, aromterapija Lietuvā vēl ir ļoti jauna lieta, bet ticu, ka tā drīz kļūs populāra, jo tiešām ļoti palīdz cilvēkiem. Tikai nezinu, vai tevi, tik jaunu, pieņems tajos kursos – tur jau nāk visādi mediķi, veselības speciālisti mācīties. Un tur nerunā tikai par šķidro sauli pudelītē, tur vajadzēs arī par to metilsalicilātu, par ketoniem un aldehīdiem palasīt, jo ar šīm eļļiņām var ne tikai ļoti palīdzēt cilvēkiem, bet arī ļoti kaitēt, ja lietosi nepareizi... Tas ir nopietni, ne bērnu rotaļa… Ak, bet tu jau astotklasniece, kā reiz skolā ķīmija sākas, vai ne?”
Tas vakars un šī iepazīšanās kļuva par izšķirošu Giedrės karjeras brīdi. Pēc šī vakara viņa vienkārši zināja, ko darīs dzīvē.

Dzimusi kaislība
“Tēti, mammu, man nevajag jaunus apģērbus, kurpes, rotaslietas un smaržas, es tagad visus kabatas naudas ietaupījumus krāšu kursiem pie Jūratės Kukenienės. Es gribu uzzināt visu, ko zina Janina par tām pudelītēm,” – pie vakariņu galda tajā vakarā sacīja Giedrė vecākiem.
Un tā sākās Giedres “kursēšana”. Vecākiem nebija citas izvēles, kā ticēt jaunatklātajai pusaudzes meitas kaislībai, bet skolotāja Jūratė noticēja, ka šī zinātkārā četrpadsmitgadniece ir pietiekami gudra, lai varētu piedalīties ievadkursā aromterapijā. Piecpadsmit gadu vecumā – jau padziļinātajos kursos. Pēc tam sekoja dažādas dabīgās kosmētikas gatavošanas nodarbības, masāžu mācības, Reiki enerģētiskās dziedināšanas iesvētīšana un tamlīdzīgi. Astoņpadsmit gadu vecumā Giedrė holistiskās veselības jomā jau zināja gandrīz tikpat daudz kā masiere Janina. Turklāt viņa ne tikai zināja teorētiski, bet arī praktizēja: tikko nosvinējusi 16. dzimšanas dienu, tēva pavadībā Giedrė īrēja kabinetu frizētavā un sāka tur piedāvāt aromterapijas un Reiki seansus, masāžas, bet pēc tām klientiem vēl ieteica dabīgus sejas un ķermeņa krēmus, kurus pēc individuāliem pasūtījumiem viņa gatavoja naktīs.

Pirmais brīnums
Astoņpadsmitgadīgajai Giedrei jau bija divu gadu darba pieredze un – te nāk labākā daļa pusaudžu gados – savi ienākumi. Tāpēc ziemas brīvdienās viņa nolēma viena pati aizlidot uz Ēģipti atpūsties pie jūras. Jā, jūs izlasījāt pareizi. Viena. Un, tā kā mēs jau zinām, ka nejaušību nav, tad Ēģiptē notika vēl viens “nejaušs notikums”. Tieši tur Giedrė iepazinās ar Remigiju, un abi kopā aizlidoja mīlestības kosmosā. Zinu, ka jūs ļoti interesē šīs stāsta detaļas, taču atgādinu – šī ir kosmētikas ražošanas uzņēmuma mājaslapas sadaļa “Par mums”.
Tādēļ pārleksim laikā uz 2010. gadu, kad tieši pirms savas divdesmitās dzimšanas dienas Giedrė apprecējās ar savas dzīves mīlestību Remigiju. Izvēloties maģisku, spoguļveida datumu 10 01, viņi nolēma visu atlikušo dzīvi kopā radīt brīnumus.
Pirmais brīnums notika ļoti ātri. Viņš skatījās uz pasauli ar dzidri zilām acīm, smaržoja pēc piena un drīz arī pēc lavandas, jo naktīs neļāva Giedrei un Remigijam gulēt. Viņa vārds bija Arvydas. Un viņa piedzimšana kļuva par vēl vienu nozīmīgu šī stāsta pagrieziena punktu. Būdama divdesmitgadīga un jau mamma, turklāt perfekcioniste, Giedrė savam mazulim gribēja tikai pašu labāko. Un, lai gan nevienam nebija šaubu, ka mātes loma viņai veiksies lieliski (jo pieauguša cilvēka dzīvi viņa bija sākusi daudz agrāk, un atbildības sajūtas viņai netrūka), tomēr Giedrei gribējās pierādīt sev un apkārtējai pasaulei, ka bērnus var audzināt citādi.
Ko tas nozīmēja Giedres skatījumā? Viņa ļoti ātri iemācīja savu pirmdzimto iemigt pēc dienas režīma (jo gribēja atlicināt laiku masāžām un krēmu gatavošanai), audzināja viņu bez autiņbiksītēm (to sauc par dabīgo higiēnu), katru dienu masēja un vingrināja, katru dienu, pilnīgi katru dienu veda ārā – ja vien Arvydas nesaslima. Bet, ja saslima, viņa gandrīz nekad nedeva medikamentus. Dziedināja ar savām eļļiņām, sprejiem, smērēm un tējām. Jā, jūs domājat pareizi: tieši Arvydam Giedrė radīja aromáma bestsellerus – “Iesniņš” (kad gadījās pirmās iesnas), “Zobu feja” (kad sāka šķilties pirmie zobi), un spreju “pret baciļiem”, kas agrāk saucās “Slimību ārā, veselību iekšā!!”, bet tagad – “Laba atmosfēra”.

Māmiņu tikšanās
Kad dzīve nostabilizējās, radās skaidrs dienas ritms un pieradums pie mammas pienākumiem, Giedrė vairs nespēja palikt tikai mājās. Pateicoties bērnu un māmiņu jogas instruktorei, pie kuras viņa kopā ar Arvydu apmeklēja nodarbības, Giedrė sāka organizēt māmiņu tikšanās un tajās dalījās ar savām idejām par bērnu veselības stiprināšanu, rūdīšanu, dabīgo higiēnu, masāžām un aromterapiju. Laikam ejot, klausītāju loks paplašinājās ne tikai Kauņā, bet visā Lietuvā. Radās kopiena “Apzinātās mammas”.
Kādā reizē tā pati jogas instruktore, kuras telpās Giedrė vadīja seminārus, pajautāja, vai viņa negribētu atnest savus gatavotos eļļiņus, smēres un “Iesniņš” un pēc semināra tos pārdot dalībniecēm, jo, kā izrādījās, tās pastāvīgi “pukstēja”, ka Giedrė gan dalās aromterapijas receptēs, bet viņām pašām neesot ne laika, ne vēlmes, ne sastāvdaļu, ne taras kaut ko “maisīt”.
“Atvieglo dzīvi tām sievietēm, atnes jau gatavus maisījumus. Tici man, viņām tāpat ir, ko darīt. Tev patīk skaitīt tos pilienus, bet viņas grib vienkārši paberzēt iesnainam bērnam degunu vai mazulim ar kolikām vēderiņu un būt mierīgas, kad pirms miega iztvaicē lavandu,” – pamācīja pieredzējušākā sieviete un mamma, kas, kā jau nojaušat, kļuva par vēl vienu nozīmīgu cilvēku šajā stāstā.
Uz nākamo māmiņu tikšanos Giedrė sagatavoja pirmo partiju ar “Iesniņš”, “Zobu feja” un aromterapijas sprejiem gaisa attīrīšanai un svaigumam.
“Nu, ko es tev teicu?” – pēc lekcijas, tinot jogas paklājiņus, uz kuriem sēdēja klausītājas, sacīja instruktore Giedrei, kad viņa apstulbusi skatījās uz tukšo plauktu, kur vēl pavisam nesen atradās viņas darinājumi. – “Izķēra kā karstas bulciņas!”
Un tad viss sāka vairoties ģeometriskā progresijā. Ziņa par “Iesniņš” un “Zobu feja" starp māmiņām izplatījās skaņas ātrumā – no mutes mutē. Kauņā, Panemunē, uz zaļa virtuves galda (jā, zaļa, jo Velički paši bija nolēmuši to izgatavot un viņiem šķita, ka zaļš virsmas tonis ir ļoti skaists) katru dienu no četriem rītā tika gatavoti “Iesniņš” un “Zobu feja”, lai vēlāk tos aizvestu uz Giedres lekcijām visā Lietuvā un pārdotu māmiņām, kuras, stāvot pie iedomātas letes (Giedrė tirgoja tieši no čemodāna), skaļi skaitīja, locot pirkstus:
“Sev, māsai, kaimiņienei, draudzenei, vēl draudzenei un vēl draudzenes māsai, viņas bērns visu laiku staigā ar iesnām zem deguna... Man tad lūdzu 5 ‘Iesniņš, ā, un vēl to spreju pret baciļiem.”
Zinu, zinu – visus mulsina doma par darbu no četriem rītā. Aizmirsu pieminēt, ka tajā laikā, kad sākās “Iesniņš” trakums, bet māmiņu tikšanās visā Lietuvā jau bija kļuvušas regulāras, Giedrė studēja Lietuvas Veselības zinātņu universitātē. Dienas nodaļā. Ja jūs jau bijāt iedomājušies, ka Giedrė kā apgarota jogas praktiķe cēlās līdz ar sauli, lai uzlādētu “Iesniņš” ar topošo dienu enerģiju, tad precizēju – iemesls, kāpēc viņa strādāja no četriem rītā, bija ļoti pragmatisks: diennaktī vienkārši pietrūka stundu. Mazs bērns, mācības universitātē, izstrādājumi, ko visiem vajadzēja, dzīvas māmiņu tikšanās visā Lietuvā (12 mēnesī!)… Izklausās utopiski. Bet jūs visi reiz bijāt “divdesmit un kaut cik” un noteikti atceraties, cik daudz enerģijas tajā laikā bija, vai ne?

„Uzsākts“ bizness
Vēl viens stūrakmens šīs stāsta daļas brīdis bija tad, kad Giedre, jau gandrīz pabeigusi universitātes mācības slaugā, nolēma dalīties savās zināšanās un pieredzē sociālajos tīklos un Facebook uzrakstīja savu kultūrakmens rakstu „Kā pareizi ārstēt saaukstēšanos, lai tā beigtos uzreiz, tikko sākusies?“, kas kļuva, kā mūsdienās saka, „viral“. Tajā rakstā viņa izklāstīja biežu deguna skalošanu ar jūras ūdeni, mitrināšanu telpās, ēterisko eļļu – tējas koka, eikalipta, priežu, rozmarīna – iztvaikošanu mājās, kā arī deguna smērēšanu ar mandeļu eļļas un tējas koka maisījumu, kura recepte arī tika sniegta lasītājiem.
„Pagatavojiet paši vai varu pagatavot Jums. Sazinieties pa telefonu 8670.......“, – rakstīja Giedre. Tūkstošiem patīk, komentāru un kopīgojumu sociālajos tīklos. Tā bija īsta „Iesniņš“ slavas stunda. Un arī Giedres garākā diena – 15 stundas, kad telefons zvana nepārtraukti, jo cilvēki gribēja „Iesniņš“ tūlīt un uzreiz. Viņa tik tikko spēja pierakstīt pasūtījumus pa telefonu, nemaz nerunājot par simtiem ziņu no klientiem sociālajos tīklos.
„Atbildēšu nākamajā dienā, kad zvanu plūsma nomierināsies,“ – domāja Giedre, iemidzinot Arvidu naktī. Kad pulksten 23:30 zvans atskanēja, un otrā galā nogurusi mamma bezcerīgi stāstīja, ka viņas bērns saaukstējies un nevar zīst, tāpēc viņai vajag „Iesniņš“ tūlīt, Giedre mierīgi konsultēja un solīja nosūtīt prioritāru sūtījumu nākamajā rītā. Viņa arī nolēma noņemt telefona numuru no Facebook ieraksta, jo zvani, iespējams, nekad nebūtu apstājušies. Numuru izņēma, bet zvani turpinājās ne tikai nākamajā nedēļā, bet arī pēc mēneša. Par laimi, Giedre ātri saprata, ka viena tik lielu slodzi ilgstoši nevar izturēt. Palīdzēt sāka jaunākā brāļa klasesbiedrene – paku sagatavošanā, un klientu no Šauļiem – ziņojumu, zvanu un pasūtījumu administrēšanā.
Tādējādi uzņēmums sāka darboties un komanda veidoties. Produktu ražošanā Giedre neielūdza nevienu citu – viņa joprojām pacietīgi skaitīja aromātiskos pilienus no pulksten 4 no rīta.
„Jums grūti sākt dienu pulksten 4? Es jau tad ēdu pusdienas,“ – tajā laikā jokoja 25 gadus vecā Giedre.
Remigijus, Giedres vīrs, kurš tobrīd strādāja (precīzāk – dzīvoja) televīzijā, vērojot visu šo fenomenu, jautāja: „Kā es varu tev palīdzēt?“
„Tev ir savi darbi un pienākumi, negribu tevi pārāk noslogot. Es tiksim galā, tu tikai atved man pudelītes no Viļņas, kad brauksi filmēties,“ – atbildēja Giedre.
Pēc tam sekoja: „Domāju, mums vajadzētu izvest pudelītes, izejmateriālus un sūtījumu sagatavošanu kaut kur ārpus mājām.“
„Labi, atradīšu piemērotas telpas,“ – atbildēja Remigijus.
Tad: „Cilvēki Kauņā vēlas nopirkt manus eļļas produktus klātienē. Domāju, mums vajadzētu veikaliņu.“
„Labi, blakus mūsu esošajām telpām ir lielākas – tur ietilps arī veikala zona, ne tikai noliktava un sūtījumu sagatavošanas galds,“ – ātri reaģēja Remigijus.
Vēlāk: „Mīļais, es nespēju pagatavot pietiekami daudz, pieprasījums tik liels, ka vairs nav droši vai profesionāli gatavot mājās un līmēt rokrakstā uzlīmes. Vajag, lai kāds gatavo man vietā, vismaz kamēr pabeigšu studijas un bakalaura darbu.“
„Labi, atradīšu, neuztraucies un neapstājies – viss būs kārtībā.“
Tad: „Ejot uz universitāti pie bakalaura vadītājas apstājušos LSMU aptiekā, lai pajautātu, vai viņi varētu veikt sērijveida „Iesniņš ražošanu.“
„Laba ideja! Ko viņi teica?“
„Sākumā – ka nelabprāt nodarbojas ar mazajām partijām un jaunie uzņēmēji viņus neinteresē, bet kad teicu, ka 9 mēnešu laikā es ar rokām izgatavoju un pārdevu 8000 „Iesniņš", viņu attieksme mainījās un viņi piekrita.“
Pēc 9 mēnešiem situācija bija šāda: „Godājamā Giedre, lai gan mums patīk sadarboties ar Jums, pēdējā laikā redzam, ka nespējam saražot savus produktus – aptieka četras dienas nedēļā strādā tikai Jūsu vajadzībām, piektajā dienā vēlamies saglabāt savus darbus. Vai nu samaziniet pasūtījumus, vai veidojiet savu ražošanu.“
„Samazināt savu ražošanu? Nē, tas nav variants!“ – pie vakariņu galda mierīgi teica Remigijus.
„Es kādu laiku neņemšu tik daudz filmēšanas darbu, izpētīšu, kā notiek kosmētikas ražotnes, kādi ir nosacījumi, kādas investīcijas, un mēs to izdarīsim, redzēsi.“
Protams, kādu laiku ražošana bija jāmazina. Vajadzēja arī pārtraukt reklāmu – organiskajiem, no lūpām lūpās nākošajiem ieteikumiem un pasūtījumiem vien pietika laika dienā. Vajadzēja pārtraukt reklāmu arī tāpēc, ka Giedre un viņas „Iesniņš“ sāka nepatikt farmācijas nozarei. „Konkurentu“ sūdzības, raksti no valsts institūcijām, lūgums pārtraukt ar saviem „naturalizēšanas eksperimentiņiem“, jo tas jau esot „šarlatānisms“ un „esi pārāk jauna, lai stāstītu par veselību“ kļuva ikdiena. Giedrei tas bija liels stress. Liels stress bija arī tāpēc, ka gandrīz gadu viņa un Remigijus mēģināja sagaidīt otro brīnumu ģimenē, bet nesekmējās.
„Zems progesterons ir pārgurušu, pārlieku noslogotu un pastāvīgi stresā esošu sieviešu problēma. Kamēr cīnīsies kā zirgs, noteikti nepiedzemdēsi – organismam nav resursa iznēsāt bērnu, mīļā. Daba ir ļoti gudra,“ – Giedrei sacīja ārsts.
„Mazais, nāc pie mums, apskati – es tev radīju masāžas eļļu ar lavandu un kumelītēm. Katru vakaru iepakošu tevi mīkstā „Sapņu mākonītis". Un ar aromātisku „Miega vīriņš“ izsmidzināmo līdzekli gultiņai, lai krāsaini sapņi apmeklētu… Nāc, tev būs silti un patīkami mūsu ģimenē. Šeit tevi gaida ne tikai mamma un tētis, bet arī vecākais brālis. Nāc, būs forši augt jums abiem starp mūsu aromātiem un krāsainajām pudelītēm,“ – pulksten 4 no rīta meditēja Giedre, pie darba galda, ar vienu roku pilinot aromātiskos pilienus tukšā traukā, otra rakstot jaunu produktu receptes un skaitot koncentrācijas.
Bet mazulis nesteidzās. Ne tikai „Sapņu mākonītis“ un „Miega vīriņš“ tika radīti šajā cerību laikā, bet arī „Mierīgs puncītis“, „Dupsis pupsis“ un pat Giedres dzīves darbs – „Saldus sapņus" ēterisko eļļu maisījums.
„Visi šie aromātiskie brīnumi joprojām tiek pirkti bez lielas reklāmas, jo klienti garantēti jūt visu to mīlestību un cerību, ko toreiz ieliku produktos,“ – pēc dažiem gadiem žurnālistei teica Giedre.

Otrais brīnums
Kā tas bieži notiek, kad pāris atmest centienus ieņemt bērnu, mazulis parādās pats. Sniegots decembra rīts – pasaulē nāca Tautvyds: ar zilām acīm kā brālim, melniem matu kušķiem uz galvas, perfekti zīžot, perfekti guļot un pastāvīgi smaidošs. Viņam nevajadzēja ne „Mierīgs puncītis“, ne „Sapņu mākonītis“ – viņš bija viens no „zelta bērniem“. Bet Giedres klientiem ļoti vajadzēja gan „Mierīgs puncītis“, gan „Sapņu mākonītis“.
„Pirmais bērns mani daudz ko iemācīja un daudz kam iedvesmoja. Pateicoties viņam, iemācījos risināt problēmas. Otrais bērns – kā balva par iemācītajām mācībām. Man šķiet, viņš piedzima, lai es baudītu mātišķību,“ – pirmajā Tautvyda dzimšanas dienā žurnālistei stāstīja Giedre.
Kad „zelta mazulis“ bija divus mēnešus vecs, pavisam netālu no Veličku mājām (un atkal ne nejauši) parādījās telpas, ideāli piemērotas kosmētikas ražotnes laboratorijai. Remigijus samazināja savus televīzijas filmējumus un pēc četriem mēnešiem nodeva Giedrei dokumentu, ka Kauņā, Baršausko ielā, ir kosmētikas ražotne, atbilstoša Laba ražošanas praksei (GMP), pieder Mazajai biedrībai „Filmai ir kvapai" (tātad nosaukums skaidrs) un darbību var sākt nekavējoties.
Blakus laboratorijai bija noliktava, sūtījumu sagatavošanas telpa, skaists Provansas stila veikaliņš, virs durvīm zvaniņš, kas dienā nepārtraukti skanēja klientu plūsmas dēļ. Uzņēmuma izveides laikā Giedre saprata, ka visi administratīvie darbi – ne viņai. Viņa priecājās, radot produktus, sazinoties ar klientiem, rakstot izglītojošus rakstus sociālajos tīklos un mammas žurnālos.

Sinerģija starp aromātiem un filmām
Vienā braucienā uz bērnu produktu izstādi Latvijā Giedre teica vīram: „Zini, mīļais, es vairs nevaru. Nīkstu starp rēķiniem, atskaitēm, dokumentiem, darbinieku pieņemšanu un atlaišanu. Kad nodarbojos ar šīm lietām, cieš tas, kas man patiešām svarīgi. Vai nu nāc man palīdzēt, vai es aizveru veikala durvis un pabeidzam šo stāstu.“
„Nāc, protams, palīdzēšu,“ – deva nenovērtējamu dāvanu Remigijus.
„Pārtrauc savas veiksmīgās un labi apmaksātās TV karjeras un ej gatavot krēmus sievai?!“ – TV kolēģi brīnījās. „Interesants lēmums, bet veiksmi starp aromātiem un Baubukiem. Mums tevis pietrūks.“
Tad notika sinerģija. Ķīmiskā reakcija. Kā reiz notika starp Giedres un masāžas meistares Janinas pudelītēm, vēlāk starp Giedri un Remigiju, vēlāk starp mandeļu un tējas koka eļļām, radot „Iesniņš, tā tagad notika sinerģija starp filmām un aromātiem. aromáma pēkšņi kļuva ļoti redzama un atpazīstama. Video klipi, stāsti, video, profesionālas fotogrāfijas, reportāžas no piegādātāju saimniecībām, tiešraides no laboratorijas. Remigijus ne tikai rūpējās par ikdienišķo uzņēmuma darbību, bet arī ieviesa jaunas, nestandarta idejas mārketingā.
„Izstādes ārzemēs?“ – dodamies! „Pārdot „Iesniņš“ citās valstīs?“ – protams! „Nepietiek ar mazo noliktavu?“ – atradīsim! „Par mazu laboratorija?“ – būvējam fabriku!
Viņiem viss bija iespējams. Viņus nekas nespēja apturēt. Viņa radīja, lidojot savā aromātu kosmosā, un viņš rūpējās, lai viss tiktu īstenots uz Zemes.

aromáma pavasaris
Lai stāsta beigas nebūtu pārāk saldas, jāpiemin, ka šajā laikā bijis viss – piemēram, pārmērīga slodze noveda pie izdegšanas. Divus gadus viņš viens rūpējās par kosmētikas uzņēmumu ar 80 darbiniekiem. Jāapgūst daudz procesu, jāzina atbildes uz visiem jautājumiem, jo viņu vienkārši nebija. Ne viss gāja kā pa sviestu. Ilgstošie aromáma klienti to redzēja, juta un zināja. Viss maksā. Personīgās zīmes „cena“ – panākumi pilnībā atkarīgi no radītāja labsajūtas, veselības un enerģijas. Kad radītājs iztērē enerģiju, neviens vairs „nebaro“. Lēnām iestājas stagnācija, tad sasalums, galu galā – nāve. Par laimi, aromámai šī „ziema“ ilgi nevilkās. Pavasaris nāca, un Giedre atgriezās – atpūtusies un atkal pilna iedvesmas. Šajā laikā atjaunojusi un pilnveidojusi aromterapijas zināšanas, sāka atjaunot visu produktu receptes un iepakojumu dizainu, labāk izprotot aromáma klientu vajadzības. Šis 2024. gada rebrendinga posms skaisti atspoguļoja arī Giedres iekšējo pārmaiņu. Produkti kļuva efektīvāki, izskatīgāki, iespējams, aromáma „izaugusi“. Asortimentā parādījās daudz produktu visai ģimenei, ne tikai mammām un bērniem. Tas bija loģiski – Giedres un Remigija bērni auga, parādījās jaunas tēmas, jautājumi un problēmas. Parādījās vairāk laika un telpas baudīt patīkamus rituālus un dabīgo kosmētiku. Tas atspoguļojas aromáma asortimentā.

Lielākā vērtība un mērķis – efektīvi produkti
„Tas, ko šodien redzat un saucat par aromáma, ir fenomens, radīts no mīlestības, cerības un vēlmes ar savām zināšanām un atklājumiem palīdzēt citiem. Šodien mūsu mērķis – kļūt par dabisku visu ģimenes „aptieku“, lai gan mūsu „zāles“ nav tradicionālas. Mūsu misija – būt pirmajam izvēles variantam, rūpējoties par labsajūtu un skaistumu, kā arī risinot ikdienas veselības problēmas. aromáma produkti galvenokārt domāti ikdienas problēmu risināšanai. Protams, ir produkti arī baudai, bet, veidojot produktus, vienmēr esam rūpējušies, lai tie risinātu dažādās problēmas, ar kurām simtiem cilvēku katru dienu vēršas pie mums – vēstulēs vai telefoniski.
Tas, ko paši lietojam savā ikdienā, ko vispirms izmēģinām sev un saviem zēniem, nonāk arī aromáma veikalu plauktos. Mēs esam aromterapijas eksperti, lielāko daļu asortimenta veido tīras ēteriskās eļļas, hidrolāti un aromterapijas produkti, radīti konkrētu problēmu risināšanai. Tomēr sadarbojamies arī ar citiem savas jomas ekspertiem, lai paplašinātu aromáma asortimentu ar uztura bagātinātājiem, zāļu tējām u. tml.
Mūsu lielākā vērtība un mērķis – efektīvi produkti. Skaitot „Iesniņš“ 14 gadu vēsturi, labi zinām, ka tieši kvalitāte un produktu efektivitāte padara klientus mīlošus un uzticīgus. Jūtam lielu atbildību nenolaist kvalitātes latiņu to klientu dēļ, kuri pie mums atgriežas gadiem. Tieši sazināmies ar izejmateriālu piegādātājiem, testējam produktus neatkarīgās laboratorijās, pastāvīgi stiprinām komandas kompetenci un ražojam aromáma produktus vienā no modernākajām GMP standartam atbilstošajām kosmētikas laboratorijām Lietuvā.
Mūsu sauklis „aromáma – daļa no ikdienas dzīves“ patiesi atspoguļo realitāti – gan mūsu, gan jūsu.
Paldies, ka uzticaties mums un mūsu radītajiem produktiem!
Ar mīlestību, aromātiskiem un iedvesmojošiem sveicieniem, Giedre, Remigijus, Arvydas un Tautvydas