Aiziet, uz bērnudārzu!

Bērnudārza apmeklējums ir jauna pieredze un svarīgs sākums visas ģimenes dzīvē. Izmaiņas izveidotajā rutīnā un dzīvesveidā sēj trauksmi, nedrošību un mazliet šādu tādu kaitinājumu ne tikai mazuļa sirdī, bet arī vecākos. Mazam cilvēciņam bez dzīves pieredzes, kurš tikai mācās kontrolēt savas jūtas un emocijas, bērnudārza uzsākšana nekad nav viegla. Mums, pieaugušajiem, jau ir “jauna sākuma” pieredze: mēs esam vairākkārt mainījuši dzīvesvietu, darba vietu, komandu utt. Un tomēr: katrs jauns sākums nav tā patīkamākā pieredze.

Ir jāsaprot, ka jebkuras pārmaiņas cilvēka dzīvē, dažreiz ļoti priecīgas, dažreiz pat tās, kurām mēs gatavojāmies ļoti ilgu laiku (piemēram, bērna piedzimšana), izsit mūs no līdzsvara. Tā ir cilvēka daba.
Bērnam, kas pirmo reizi dosies uz bērnudārzu, izmaiņas ir neiedomājami lielas un galvenokārt tāpēc, ka mazais nekādi nevar tām sagatavoties! Viņam vienkārši nav ne jausmas, kas viņu sagaida, jo viņš to nekad nav pieredzējis. Bet kādu dienu dzīve paņem un apgriežas kājām gaisā: atstājot pazīstamu un drošu mājas vidi, ir jāpielāgojas jaunai vietai, cilvēkiem un noteikumiem. Un bērns pielāgojas. Dažiem vajag vairāk, citiem mazāk, bet pielāgošanās jauninājumi notiek laika gaitā, un mēs to saucam par veiksmīgu pielāgošanos. Ar savām zināšanām mēs, gādīgi un apzinīgi vecāki, varam palīdzēt saviem mazajiem sagatavoties bērnudārza apmeklējumam un veicināt pielāgošanos.

Tātad, kas būtu jādara pirms mazuļi laižot jaunajā kolektīvā?

1. Iepazīstieties ar pedagogiem, kuri pieskatīs jūsu bērnu. Mēģiniet izveidot kontaktu un izveidot pozitīvu saikni. Centieties nevērtēt pedagogu (ne pozitīvi, ne negatīvi). Tas ļaus izvairīties no vilšanās. Pedagogam nav jābūt tik labam kā mammai. Saprotiet, ka pedagogs ir tas, kurš vienkārši parūpēsies par jūsu bērnu. Pedagogam nav jānodrošina jūsu bērnam perfekta diena, ideāls noskaņojums un perfekta pieredze. Viņš vienkārši rūpējas par jūsu bērnu, nodrošina tā drošību un veic izglītības procesu. Vecākiem ir jāaizpilda bērns ar mīlestību, drošību un uzticību.
Ja ir grūti nodot mīļoto kāda cita rokās, mēģiniet savā prātā (vai varbūt "dzīvi"?!) Pateikt bērna audzinātājām: "Es jums uzticos. Es zinu, ka jūs darīsiet visu iespējamo, lai mans bērns justos labi. " Tas ļoti nomierina mātes sirdi un palīdz veidot pozitīvu kontaktu ar audzinātāju.

2. Uzziniet bērnudārza dienas kārtību: kad mazie ēd, kad guļ, cik daudz laika guļ, cik daudz laika pavada brīvā dabā utt. Sāciet dzīvot līdzīgā grafikā dažas dienas pirms bērnudārza apmeklējuma, lai mazulim būtu vieglāk pielāgoties. Nedrīkst darīt izņēmumus darba kārtībā nedēļas nogalēs. Bieži gadās, ka mātes dzird, ka viņu bērns guļ diendusu labi, taču redz, ka nespēj aizmigt mājās. Atcerieties, ka divas haotiskas dienas (bez dienas kārtības) uz trīs līdz četrām dienām izjauc bērna nervu sistēmu. Ja nedēļas nogale nebija iekļauta darba kārtībā, mazais atgriežas ritmā tikai ceturtdien, piektdien viss ir kārtībā, un atkal ir nedēļas nogale ... Apburtais loks, kas nozīmē, ka mazulis būs viegli aizkaitināms, dusmīgs, galu galā itas nav par labu nervu sistēmai, vājina imūnsistēmu un tā tālāk. Jūsu bērnam tas tiešām nav vajadzīgs.

3. Trenējiet šķiršanos. Katru dienu vismaz dažas minūtes mēģiniet norobežoties no bērna. Atstājiet viņu kopā ar tēti, vecmāmiņu, auklīti, paziņu vai tamlīdzīgi. Ja mazulis katru dienu kopā ar mammu ir pavadījis divus līdz trīs gadus, ir zināms, ka nebūs viegli pielāgoties atšķiršanai, bet pēc nelielas apmācības mazulis iegūs pieredzi, viņš sapratīs, ka mamma nepazūd , pat ja viņa kādu laiku nav bijusi blakus.

4. Iepriekš miniet savam mazulim par nepieciešamību apmeklēt bērnudārzu. Sāciet stāstīt, ka kāds zēns vai meitene sāka apmeklēt bērnudārzu, jo mammai jāiet uz darbu. Pastāstiet savam mazulim, ko bērni dara bērnudārzā, kā viņi spēlējas, guļ, ēd un draudzējas. Nekrāsojiet idillisku attēlu, jo bērnudārzā notiek viss. Atcerieties, ka dažreiz bērni dusmojas, dažreiz dusmojas viens uz otru, dažreiz ir sliktā garastāvoklī un nevēlas spēlēties. Ja jūs sakāt tikai pozitīvas lietas, jūsu mazulis var būt vīlies, ieraugot bērnudārza ikdienu.

5. Pēc dažām stāstījuma dienām piedāvājiet bērnam doties uz bērnudārzu (varbūt jūs satiksiet to zēnu vai meiteni no pasakas?!) Aizvediet mazuli, lai satiktu bērnudārza grupu, audzinātājas un citus bērnus. Pirmajās dienās pietiks palikt kopā ar bērniem ārā, mazliet vēlāk pa dienu var pievienoties grupai. Parādiet bērnam, kur atradīsies viņa skapis, gultiņa, kur viņš ēdīs un spēlēsies. Padoms māmiņām: esiet savā vietā. Pavisam nav nepieciešams spēlēties, ēst vai gulēt kopā ar bērnu, pretējā gadījumā jūs radīsiet tikai ilūziju, lai mazulis kopā apmeklētu bērnudārzu. Pietiek atrasties novērotāja vietā.

6. Iepriekš ar audzinātāju apspriediet atvadu brīdi. Gadās, ka tad, kad pienāks laiks atvadīties no bērna, mazais sāk raudāt un mamma nezina, kā uzvesties. Pajautājiet pedagogiem, kādu atvadu modeli viņi praktizē. Ideālākais variants, pēc psihologu domām, ir apņēmīga atvadīšanās. Jūs pasakat mazulim, ka tu tūlīt iziesiet un atgriezīsieties, lai viņu paņemtu pēc ēšanas / gulēšanas / spēles. Tad jūs apņēmīgi nododat bērnu audzinātājām un dodaties ārā. Bērns raudās - tas ir neizbēgami. Labākais, ko jūs varat darīt šajā situācijā - ir palikt stipram un nevilcināties. Bērnam ir vajadzīgs cilvēks, kuram var uzticēties. Ja pagriezīsities un atgriezīsities pie raudošā bērna, būs tikai grūtāk. Lai adaptācija būtu veiksmīga, vecākiem vispirms jāsatavojas bērnudārzam. Padomājiet, kāpēc jūs sūtāt savu bērnu bērnudārzā, kāpēc šogad un kāpēc esat izvēlējušies tieši šo izglītības iestādi. Pašiem atbildot uz šiem jautājumiem, nebūs vietas pārdomām un vilcināšanai. Kad bērna uzņemšana bērnudārzā kļūst neizbēgama, pielāgošanās būs vieglāka. Bērns izjūt vecāku emocijas, tāpēc centieties neiekrist apburtā trauksmes, negatīvu emociju vai pārdomu lokā, jo mazulis pārņem visu. Esat mierīgi un uzticieties tam, ko darāt - šis miers tiks nodots bērnam. Esa gatavi tam, ka pirmajās bērnudārza apmeklējuma nedēļās bērns būs jutīgāks un aizkaitināmāks. Bērna miegs un runa var tikt traucēta, un gultas slapināšana var atsākties. Bērna nervu sistēma adaptācijas periodā piedzīvos lielu stresu.

Kā palīdzēt jutīgam bērnam?

1. Dodiet savam mazulim visu iespējamo mīlestību un maigumu, kompensējiet uzmanības trūkumu. Mīliet vairāk, vairāk runājiet, biežāk apskaujiet, pasakiet viņam, cik tas jums viņš ir svarīgs un mīļš.

2. Nepārslogojiet savu bērnu ar izklaidi. Kad bērns dodas uz bērnudārzu, viņam kā nekad agrāk trūkst mājas, tuvu cilvēku un iedibinātas rutīnas. Ļaujiet bērnam kompensēt šo trūkumu vakaros un nedēļas nogalēs. Nav nepieciešams organizēt izklaidi un pēc iespējas mēģināt "novērst uzmanību".

3. Katru vakaru pirms gulētiešanas masējiet bērnu vismaz 5-6 minūtes. Lai tas ir tikai jūsu kopējs laiks. Runājiet, dziediet un pieskarieties, samīļojiet, mīliet savu mazo! Katras mātes plaukstās ir neparasts dziedinošs un nomierinošs spēks, kas var aizpildīt visas emocionālās plaisas mazuļa dvēselē, ko viņš piedzīvo bērnudārza pirmajās dienās.

Novēlam pacietību un pareizu attieksmi, bet mazajiem - pēc iespējas vieglāku sākumu!
Esiet visi veseli un laimīgi!