Poda lietas - vieni joki!

Atvadīties no autiņbiksītēm un uzsākt draudzību ar podu ir viens no lielākajiem agrās bērnības izaicinājumiem mazulim un viņa ģimenei. Atcerieties, ka poda lieta ir process. Nav tādu burvestību, kas piespiestu jūsu bērnu atteikties no autiņbiksītēm trīs dienu vai nedēļas laikā (kā tiek publicēts populārajos māmiņu izdevumos).
Pateicoties māmiņas pacietībai un metodiskajam darbam, mazuli poda lietošanu iespējams iemācīt 6-8 nedēļu laikā (ar nosacījumu, ka mazulis ir vecāks par 15 mēnešiem).

Katrai māmiņai jāzina, ka bērni, kas jaunāki par 18 mēnešiem. urinē refleksīvi. Tas nozīmē, ka pilns urīnpūslis iztukšojas ar precīziem intervāliem. Kad urīns urīnpūslī sasniedz noteiktu tilpumu, tas sāk kairināt urīnpūšļa nervus, signāls virzās no muguras smadzenēm uz smadzenēm, kas dod signālu atvērt urīnpūšļa sfinkteru un pēc tam sssss. Mazulis nevar apzināti kontrolēt šo procesu līdz aptuveni 18 mēnešu vecumam, tāpēc gaidīt, ka bērns līdz pusotra gada vecumam apzināti prasīs podu ir naivi. . Vienīgais nosacījums, kas var veicināt atteikšanos no autiņbiksītēm, ir tas, ka mazulis ir audzināts, ievērojot dabiskās higiēnas principus (t.i., kopš zīdaiņa vecuma ir audzināts bez autiņbiksītēm vai ar minimālo to izmantošanu). Visas poda lietas līdz 18 mēnešiem ir balstītas uz parasto sēdināšanu uz poda.
Mammas redz, ka šajā procesā nav apziņas, bērns vienkārši kādā brīdī kļūst un mēl palīdzam mazulim. Mūsu mammas un vecmāmiņas, kurām nebija citas izvēles, tieši tā arī uzvedās - jau no 6 mēnešu vecuma mūs regulāri sēdinājauz podiņa, tāpēc lielākā daļa bērnu podu sāka izmantot diezgan agri.

Kad bērns ir apmēram 15-18 mēnešus vecs. parādās skaidrāka loģiskā domāšana. Mazulis pamazām sāk saprast cēloņu un seku likumu: daru visu biksēs – slapjš. Es apturu urināciju un izmantoju podu- sauss. Šīs izmaiņas bērna domāšanā māte var pamanīt, analizējot bērna uzvedību. Ja agrāk mazulis varēja visu darīt biksēs(bez autiņbiksītēm) un stundām ilgi būt slapjās biksēs, tad tagad slapjās bikses sāk ķircināt, mazulim niez vēdera lejasdaļa, viņš uztraucas, mēģinot parādīt mammai, ka viņš izjūt diskomfortu. Tiesa, jūs nepamanīsiet šīs izmaiņas, ja jūsu bērns pastāvīgi būs autiņos. Autiņbiksītes rada ilūziju, ka, nav diskomforta, līdz ar to mazulis nepilnveidojas zināšanu jomā.

Pirmais solis, lai atvadītos no autiņbiksītēm un sāktu lietot podu, ir autiņbiksīšu novilkšana! Es nesaku, ka jums tās ir jānovelk un jāaizmirst uz visiem laikiem, bet ļaujiet mazulim vismaz stundu vai divas dienā būt bez autiņbiksītēm. Uzvelciet kokvilnas bikses un ļaujiet viņam visu sajust. Nesteidzaties mainīt slapjās bikses, paturiet mazuli tajās vismaz 5 minūtes, lai viņš pamazām izjustu diskomfortu, ko rada mitrs audums. Šī uztvere parasti rodas 4–6 nedēļu laikā (jā, tas ir ilgs process!).

Otrais solis - sekojiet līdzi mazula uzvedībai. Jums ir jāņem vērā divas lietas: cik bieži jūsu bērns urinē un kā viņš uzvedas pirms urinācijas uzsākšanas.

Mazi bērni urinē ar regulāriem laika intervāliem. Jūs pat būsiet pārsteigti, cik precīzi darbojas viņu ķermeņa pulkstenis. Piem. (tikai piemērs) trīs mēnešus vecs mazulis urinē ik pēc 15 minūtēm pirmajā stundā pēc barošanas, ik pēc 25 minūtēm pusgada vecumā un zīdainis ik pēc 40 minūtēm. Šis laika intervāls pagarinās, jo, mazulim augot, palielinās urīnpūšļa tilpums, un tas var saturēt arvien vairāk urīna. Jums jāievēro bērna dabiskais ritms. Katrs ir individuāls un uz visiem neattieksies vienādi noteikumi. Vienkārši noņemiet autiņbiksītes un skatieties, pa cik ilgu laiku jūsu mazuļa bikses kļūst mitras. Kad pamanīsit šos urinēšanas intervālus, būs ļoti viegli paredzēt bērna uzvedību un ieteikt viņam izmantot podu īsi pirms "slapja fakta" iestāšanās. Kad mazulis sapratīs, ka jūs saprotat viņa vajadzības, viņš strādās ar jums. Otra lieta, kas jāņem vērā, ir bērna uzvedība pret "slapjo faktu". Daži mazuļi tiek satricināti, citi senšas un koncentrējas, bet trešais sāk skrāpēt savus dzimumorgānus utt. Sekojiet līdzi situācijai! Jūs noteikti redzēsiet vienu vai otru tendenci pēc dažām dienām. Vienkāršākais veids, kā pamanīt zīmi par gaidāmo "faktu", ir tad, kad bērns vēlas izkārnīties. Lielākā daļa bērnu apklust, koncentrējas, saspiež izciļņus un taml. Tādā gadījumā tiešām ir skaidrs, ko mazais dara, vai ne? Kad redzat gaidāmo faktu, nekrītat panikā, neķeriet bērniņu un nekādā veidā nesakiet "pagaidi". Jūs varat nobiedēt savu bērnu ar šādu uzvedību. Jūs radīsit ilūziju, ka viņš kaut ko dara nepareizi. Ja jūs nepareizi saprotat savu uzvedību, jūsu bērns var sākt slēpties vai kaunēties izkārnīties/urinēt, un vēlāk viņam var rasties problēmas. Kad redzat, ka Jūsu mazulis gatavojas ātri urinēt/izkārnīties, mierīgi novietojiet to uz poda vai paņemiet uz rokām un turiet virs poda/spaiņa/izlietnes un tā tālāk. Nekas nav jāsaka un īpaši jājautāt "Vai čurāt", Jo 100% māmiņu apstiprina, ka mazuļa atbilde uz jautājumu vienmēr ir "NĒ". Vai jūs zināt, kāpēc tas tā ir? Maziem bērniem ir DAUDZ ko darīt. Pasaules iepazīšana ir tik pārsteidzošs process, ka tādiem garlaicīgiem darbiem kā sēdēšana uz poda vienkārši neatliek laika!

Ja jūsu mazulis nevēlas tikt sēdināts uz poda - neizmantojiet spēku. Drosmīgi un apņēmīgi ņemiet bērnu uz rokām un turiet virs cita poda, kur jūsu bērns var urinēt/izkārnīties. Nav jābaidās, ka bērns pieradīs pie šāda dabas lietu darīšanas, jo bērnam augot un kļūstot vecākam, viņš vēlas atdarināt pieaugušos un citus bērnus, kuri lieto podu vai tualeti. Šis ir pagaidu risinājums gadījumiem, kad bērns nevēlas sēdēt uz poda vai vienkārši nesaprot, ko ar to darīt. Paņemts uz mammas rokām, bērns jūtas droši, viņam nav jāsēž uz aukstas plastmasas un galvenais - pozīcija, kad bērns tiek turēts virs poda (vai spainīša/bļodas), ir fizioloģiski vislabvēlīgākā urinēšanai un defekācijai.

Trešā svarīgā lieta ir laimīgu iespēju izmantošana. Kas tas ir? Tie ir brīži bērna dienaskārtībā, kas noteikti "noķersiet slapjo momentu" un saņemsiet plusiņu mazuļa acīs.

Vislaimīgākais no visiem momentiem ir laiks uzreiz pēc pamošanās. Steidzieties pie sava mazuļa gultiņas, tiklīdz viņš pamostas pēc nakts vai dienas miega. Un garu sveicienu un izpriecu vietā vispirms novelciet biksītes un sēdiniet/turi virs poda. Es zinu, ka tas izklausās neinteresanti, bet mērķis attaisno pasākumus. Urinēšana ir apzināta darbība, tāpēc cilvēks guļot visbiežāk nesaslapina gultu. Viņš urinē tikai tad, kad pamostas vai nonāk aktīvajā miega fāzē. Izmantojiet to! Pirmās divas līdz trīs minūtes pēc pamošanās ir zelta laiks, lai noķertu to.

Vēl viena laba iespēja paredzēt notikumus ir novietot mazuli uz podauzreiz pēc darbības, kas bērnam prasīja koncentrēšanos. Kamēr bērns interesējas par to, kas tas ir, viņš nedomā par urinēšanu. Atbrīvojas tikai viņa uzmanība un viņš jūt diskomfortu, ja urīnpūslis ir pilns. Tas pats notiek ar pieaugušo. Novērojiet sevi! Tiklīdz jūs attālināties no saspringta darba, jūsu ķermeņa sajūtas kļūst spēcīgākas, jo uzmanība tiek pievērsta jums, nevis ārējām lietām.

Pie priecīgajiem gadījumiem var minēt arī vienkāršākos bērna dienaskārtības mirkļus: mudiniet viņu apsēsties uz poda pirms gulētiešanas, pirms ēšanas, pēc ēšanas, pirms došanās ārā un atgriešanās no tā. Jo biežāk jūs to darāt, jo ātrāk un skaidrāk bērns sapratīs, ka saprotat viņa vajadzības un strādājat ar viņu.

Ceturtais solis – komunicējiet! Lai jūsu bērns labāk saprastu, ko jūs no viņa vēlaties, jums ir jābūt savai slepenajai valodai. Vārdus var aizstāt ar simboliem, līdz bērns pilnībā sāk runāt. Tie var būt visām māmiņām pazīstami psss un kaka skaņas, kā arī īsa dziesma, ko vienmēr dziedat, kad mazulis urinē vai izkārnās. Noteikti izmēģiniet arī mazuļa zīmju valodu: parādiet noteiktu žestu ikreiz, kad mazulis dara savu darbu (piemēram, savelciet rokas dūrēs). Galu galā skaņa / žests / dziesma sāk pielīdzināt darbību, t.i. veidojas nosacīts reflekss un mazulis jūs saprot ātri un bez vārdiem.

Parasti izmantojot šos padomus un noteikumus, ar pacietību un vēlmi pielikt pūles, mazulis uz poda sāks uzkiet lāt pāris mēnešu laikā. Protams, katram savs ritms. Nespiediet mazuli un nekādā veidā neizraisiet sasprindzinājumu, jo tādējādi šī lieta var iestrēgt un nekustēties mēnešiem ilgi.

Vēl daži noderīgi padomi:

1. Atcerieties, ka urinēšana ir apzināts process un, ja uzmanība ir uz ko citu, bērns nevar urinēt (atcerieties sevi publiskajā tualetē. Vai tur ir ļoti viegli “koncentrēties”?). Kamēr mazulis sēž uz kpoda rūzītes, grāmatas, rotaļlietas, multenes ir tabu. Ja vēlaties, lai jūsu mazulis apzināti urinētu un to saprastu, viņam tas vienkārši ir jāpieņem un jādara. Ja mazulis sēž uz poda , šķirstot grāmatu un pēc pusstundas kļūst slapjš, tas nav apzināts process. Viņš tikai saslapinājās. Bieži mammas stāsta, ka mazuļi sēdēž 15-20 min, uz poda un nekā, bet tikai nogiet nost no viņa - ir slapji. Tas nozīmē, ka sēdēšana uz poda un koncentrēšanās nav apvienotas. Nepieļaujiet šo kļūdu. Ja bērns uz poda vienkārši seži (tas ir normāli!), vienkārši paņemiet to uz rokām un turiet virs poda / izlietnes / spainīša / krūzes.

2. Neturi bērnu uz pozes ilgu laiku. Pietiek ar vienu minūti! Nekļūstiet garlaicīgi un nepārveidojiet podiņu par parasto sēžamo vietu.

3. Nekad nevajag būt negatīviem pret bērnu par pilnām biksēm vai nevietā. NEKAD! Jūs varat tikai uzslavēt un vienkārši palaist garām visas neveiksmes. Par uzvarām - slavējiet un iedrošiniet! Līmējiet uzlīmes, rakstiet plusus, lieciet zīmogus. Ielieciet šajā procesā pēc iespējas vairāk rotaļīguma, lai bērnam būtu interesants.

4. Māmiņas bieži saka, ka pēc poda iegādes ir redzams, ka mazulis nezina, ko ar to darīt. Viņš izmanto to kā rotaļlietu kastīti / cepuri un tā tālāk. Tas ir normāli. Bērnam tā ir jauna, neparasta lieta. Ja redzat, ka bērns neprot izmantot podu– parādiet! Paši pietupieties uz poda, izmantojiet lelli vai lācīti, palūdz citiem bērniem rādīt piemēru jūsu mazulim. Noteikti parādiet, kā vēlāk novilkt bikses un kā tās uzvilkt. Tās ir elementāras, it kā pašsaprotamas lietas, bet mazam bērnam tas nereti kļūst par izaicinājumu.

Visām mammām un mazuļiem novēlu pacietību, veiksmi un pēc iespējas mazāk slapju bikšu! Giedre Veličkiene